„Heilstrom“

Dzīvības strāvojums no dievišķā spēka avota

Grönings kā „transformators“ starp Dievu kā „spēkstaciju“ un „spuldzīti“ cilvēku

Bruno Grönings sevi raksturoja kā garīgā spēka starpnieku, spēka, kas nāk tieši no Dieva un rada izdziedināšanu. Šo dievišķo spēku viņš sauca par „Heilstrom“.

Lai izskaidrotu Heilstrom būtību, viņš izmantoja kādu līdzību. Viņš salīdzināja Dievu ar spēkstaciju, cilvēku ar spuldzīti. Spuldzīte tikai tad var izpildīt savu uzdevumu, ja viņu sasniedz strāva no spēkstacijas. Līdzīgi arī cilvēks tikai tad var dzīvot dievišķā kārtībā, ja viņš saņem Dieva spēku. Sevi Grönings raksturoja kā „transformatoru“. Viņš pārveido bezgala augsto dievišķo enerģiju tādā veidā, ka katrs cilvēks saņem tikai tik daudz, cik viņš var uzņemt. Viņa paša spēka uzņemšanas spējas bija neierobežotas. Tā, piemēram, Rozenhaimas Trāberhofā bija iespējams, ka tūkstošiem cilvēku vienlaicīgi juta dziedinošo spēku un notika lielas masu izdziedināšanas.

Kad pārtrūka saikne starp Dievu un cilvēku

Bruno Grönings paskaidroja, ka sākotnēji pastāvēja tieša saikne starp „spēkstaciju“ Dievu un „uztvērēju“’ cilvēku. Cilvēki dzīvoja uz zemes kā Dieva bērni augstākajā vienotībā ar savu Tēvu. Taču, kolīdz viņi novērsās no Dieva, viņi „izkrita“ no dievišķās kārtības un kļuva par upuriem trūkumam un postam. Saikne starp Dievu un cilvēkiem pārtrūka. Ar laiku radās aiza, kas kļuva arvien dziļāka un kuru cilvēki paši vairs nevarēja pāriet.

Tilts pāri aizai starp Dievu un cilvēkiem uz jaunu dzīves izjūtu

Bruno Grönings piezīmē: „Un tāpēc ka cilvēks vairs nekad nevarēja nonākt atpakaļ uz dievišķā ceļa, jo tilts, kas uz to veda, bija iznīcināts, un viņš bija sarāvies par mazu nelaimes čupiņu un tā maldījās apkārt, es atkal uzbūvēju tiltu uz šo patieso, dievišķo ceļu, es to atkal uzstādīju un ja Jūs izmantosiet šo tiltu, ja Jūs iesiet pār to, Jūs nonāksit uz ceļa, uz dievišķā ceļa, kur Jums pašiem būs saikne ar lielo, vienīgo, dievišķo darbu, kur Jūs saņemat patieso, īsteno dzīvības strāvojumu, lai tad tālāk labi un, vispirmām kārtām, veselībā varētu vadīt savu dzīvi.“

„Un kurš iet pāri šim tiltam un iet tālāk pa dievišķo ceļu, tas saņems pavisam citu sajūtu, tas būs izbrīnīts par visu, kas tur ir, ko viņš šeit vēl līdz šim nevarēja apjaust. Tur Jūs patiešām saņemsit savienojumu ar lielo, dievišķo darbu.“

Kurš seko Bruno Gröninga mācībai un atveras dievišķajam spēkam, sajutīs Heilstrom savā ķermenī. Viņā ienāks pilnīgi jauna dzīves izjūta: sāpes, rūpes un trūkums izzudīs, to vietā nāks veselība, harmonija un prieks. Viņš sapratīs, ka Dievs nesēž tronī kā bezsirdīgs tiesnesis augstu virs zvaigznēm, bet gan kā mīlošs Tēvs ir pie cilvēkiem un grib tiem palīdzēt. Aiza ir pārvarēta. Cilvēks atkal var piedzīvot savu sākotnējo stāvokli.

Lielais pagrieziens

Nošķirties no slimības un ticēt veselībai

Domās saistīties ar slimību nozīmē turēt to sev klāt

Atkal un atkal Bruno Grönings aicināja cilvēkus uz „lielo pagriezienu“. Viņš atgādināja tiem ticību labajam īstenot darbos un atbrīvoties no sliktiem ieradumiem.

Vispirmām kārtām viņš mudināja cilvēkus nedomāt par slimību. Viņš vienmēr pasvītroja, ka slimība nāk no ļaunā un ir ļaunais. Nodarboties ar to nozīmē nodarboties ar ļauno. Tas kavē dziedināšanas norisi un var to pat darīt neiespējamu. „Kurš noņemas ar slimību, tas tur to sev klāt un nosprosto ceļu dievišķajam spēkam.“

Cilvēkam ir jānošķiras no slimības, nav jāuzlūko tā kā savs īpašums, bet gan kā ļaunums. „Slimība nepiederas pie cilvēka!“

Atdot slimību Bruno Gröningam

Bruno Grönings piedāvāja cilvēkiem paņemt no tiem slimības: „Atdodiet man savas slimības un rūpes! Jūs vieni ar to netiksiet galā. Es tās nesīšu Jūsu vietā. Bet atdodiet man tās brīvprātīgi, jo es nezogu!“

„Ja Jūs palaižat vaļā slimību, ka es to Jums varu noņemt, ir labi; ja Jūs pie tās turaties, tad es arī nedrīkstu neko darīt. Septītais bauslis to aizliedz: ‘Tev nebūs zagt!’ Ja es cilvēkiem ar varu noņemtu slimību, es grēkotu. Es nedrīkstu zagt! Kurš savu slimību mīl, tas tur to ciet; kurš var to aizmirst, tam es to paņemu, ja tas man to atdod ne tikai domās, bet arī patiesi. Jums jāieklausās manos vārdos! Es negribu Jūs ietekmēt. Ja Jūs man atdodat slimību, tad es paņemšu no Jums visas ciešanas!“

Vispirms cilvēkam jāveic iekšējs pagrieziens

To, par cik svarīgu Bruno Grönings uzskatīja cilvēka attieksmes izmaiņas, atklāj šāds citāts no Kurta Tramplera (izdziedinātais, kādu laiku Bruno Gröninga līdzstrādnieks, žurnālists un grāmatu autors) grāmatas Lielais pagrieziens: „Arī privātās sarunās es bieži dzirdēju no Gröninga ciešu apgalvojumu, ka viņam ir atbildība Dieva priekšā ‘izdziedināšanu caur dievišķo spēku’ īstenot tikai tiem cietējiem, kuri vismaz grib dzīvot pēc dievišķā likuma, bet ne tiem, kuri nav gatavi atteikties no ļaunā. „Es varētu“, viņš teica, „arī īstenot masu izdziedināšanu, pasakot: Visi slimie noteiktā pilsētā vai valstī, kļūstiet veseli! Bet vai ar to nebūtu vairāk zaudēts nekā iegūts? Vai sliktie slimo vidū caur to būtu gatavi mainīt savus ceļus? Vai viņi tikai ļaunprātīgi neizmantotu atkal atgūto veselību? Nē! Vispirms cilvēkam jāmaina sava iekšējā attieksme, vispirms viņam jābūt gatavam izraut no sevis velnišķīgo un atrast ceļu pie Dieva. Tikai tad viņš ir tā vērts, lai tiktu izdziedināts.“

Sākotnēji cilvēks nebija slims

Sekojošie Bruno Gröninga vārdi izskaidro šo izteikumu un atklāj slimību rašanās cēloni:

„Kā vispār nonāca pie tā, ka cilvēks kļuva slims? Sākotnējais cilvēks nebija slims. Cilvēki kļuva slikti, arvien sliktāki no paaudzes uz paaudzi. Šis ļaunums eskalējās tik ļoti, ka drīz vairs teju nebūs iespējams dzīvot. Ķildas un strīdi pat ģimenēs, vairāk kara nekā miera tautu starpā! Rūpes atnesa dvēseliskās ciešanas cilvēcei, un tās laida tik dziļas saknes, ka cilvēkiem nācās kļūt slimiem. Viens uzkrauj savu dvēselisko grūtumu otram. Cilvēki ir sabojāti ar nepareizu audzināšanu, tie ir attālinājušies no dabiskā, daudzi ir zaudējuši ticību Dievam. Bet kurš noiet no dievišķā ceļa, tas aiziet arī no savas veselības.“

Ja cilvēks caur Bruno Gröningu grib atkal atgūt veselību, viņam jābūt gatavam nomest „nekrietnību“. Viņam jāpagriež mugura tam, kas ir slikts, slimībai, jāšķiras no tās un vairs nav jādomā: „mana astma, mans reimatisms utt.“ Tas ne vienmēr ir viegli. Tas prasa iekšējas pārmaiņas. Cilvēkam pamatos ir jāizmaina sava domāšana. Viņš nedrīkst, kā ierasts, ticēt slimībai, bet gan veselībai. Viņam jāuzņem sevī ticība, ka pat nedziedināmas slimības ir izdziedināmas.

„Ar prātu mani nevar saprast“

Ko tik Bruno Grönings negaidīja no palīdzības meklētājiem! Vai katrs loģisks prāts necenšas pretoties šādam aicinājumam? Kā gan reimatisma deformētas locītavas var atkal mainīties un kļūt kārtībā esošas, kā paralizēti locekļi var atkal kļūt darboties spējīgi? Kā gan tas var būt iespējams - atdot Bruno Gröningam slimības, ja viņš neveic pat ne vismazāko terapiju, jā, pat neraksturojot viņam ciešanas? Vai gan tas nav apvainojums ikvienam skaidri domājošam cilvēkam?

Tās tiešām ir lielas pārmaiņas, ko Bruno Grönings sagaida no cilvēkiem, tas taču nozīmē nolikt malā katru zinātnisku, uz saprātu orientētu domāšanu un uzņemt sevī ticību kam augstākam. Viņa mācība balstās uz pilnīgi citiem pamatiem salīdzinājumā ar šodien ierasto, materiālistiskajam laika garam atbilstošo saprāta domāšanu. Tādēļ viņš bieži teica: „Ar prātu mani noteikti nevar saprast.“

Slimību cēlonis

Ja trūkst savienojuma ar dievišķā spēka avotu

Slimība nav nejaušība

Daudzi cilvēki šodien dzīvo pārliecībā, ka slimība ir kaut kas nejaušs, kas pēkšņi parādās un skar cilvēku kā no zilām debesīm. Bruno Grönings turpretī teica: „Jo tālāk cilvēks aiziet no Dieva, apzināti vai neapzināti, jo mazāk dzīvības ir viņa ķermenī, un viņa orgāni vairs nefunkcionē tā, kā tiem vajadzētu. Viņš vairs nevar iet caur dzīvi pilns spēka. Viņš ir aizgājis prom no šī spēka avota. Viņš, galu galā, ir zaudējis savienojumu ar lielo, dievišķo spēka avotu. Viņš vairs nevarēja uzņemt sevī Dieva spēku. Un tā nu viņš, viņa ķermenis kļuva par vraku.“

Starp Dievu un cilvēkiem radās liela aiza

Kā cilvēks var atkal atgūt veselību, Bruno Grönings apraksta sekojoši: „Dievs ir radījis cilvēku skaistu, labu un veselu. Un Viņš tādu viņu arī grib. Sākotnēji cilvēkiem bija pilnīga saikne ar Dievu, bija tikai mīlestība, harmonija un veselība, viss bija viens. Bet kad pirmais cilvēks ieklausījās ļaunā balsī, kas runāja ārpus šīs vienotības, un izdarīja tā teikto, šis savienojums pārtrūka, un kopš tā laika Dievs ir šeit un cilvēks tur. Starp Dievu un cilvēkiem radās liela aiza. Tur nav savienojuma. Cilvēks - palicis pats par sevi - var lūgties un būt ticīgs, bet tam vienmēr viņa dzīves ceļa laikā centīsies uzbrukt ļaunais un noraut dziļumā. Jūs savā dzīves ceļā esat te nonākuši, te, lejā. Jūs piedzīvojat nelaimi, sāpes, nedziedināmas ciešanas. Es saku Jums: neejiet vēl dziļāk, bet gan - es aicinu Jūs uz lielo pagriezienu! Ejiet augšup, un pāri aizai es būvēju tiltu! Ejiet no ciešanu ceļa uz dievišķo ceļu! Uz tā nav nelaimes, nav sāpju, nav nedziedināma - uz tā viss ir labi. Šis ceļš ved atpakaļ pie Dieva!“

Bruno Gröninga mācība

Palīdzība un dziedināšana garīgā ceļā

Bruno Gröninga mācība atklāj garīgu spēku ietekmi uz cilvēkiem. Šo spēku ietekme ir lielāka, nekā uzskata lielākā daļa cilvēku.

Cilvēks kā „baterija“- lai varētu izpildīt savus uzdevumus, tam vienmēr jāuzņem jauna dzīves enerģija

Bruno Grönings cilvēku salīdzina ar bateriju. Ikdienas dzīvē katrs patērē spēku. Taču vajadzīgā jaunā dzīves enerģija bieži vairs netiek pietiekami uzņemta. Gluži tāpat kā tukša baterija nav spējīga strādāt, arī ķermenis bez enerģijas nevar veikt savus uzdevumus. Sekas ir nogurums, nervozitāte, bailes un galu galā slimība.

Bruno Gröninga mācība paskaidro to, kā cilvēks var uzņemt jaunu enerģiju. Ticība labajam ir svarīgs priekšnosacījums, gluži tāpat kā griba kļūt veselam. Cilvēku visapkārt ietver dziedinoši viļņi, kurus tam ir tikai jāuzņem. Saskaņā ar Bruno Gröninga teikto, nav nedziedināmu slimību, ko apstiprina ārstu pārbaudītie panākumu apraksti. Šīs izdziedināšanas notiek garīgā ceļā un tādējādi nav atkarīgas no Bruno Gröninga fiziskās klātbūtnes.

Kā cilvēks vislabāk var uzņemt Heilstrom

Lai uzņemtu šo Heilstrom, palīdzības meklētājs sēž ar atvērtām plaukstām. Rokas un kājas nav sakrustotas, lai netraucētu Heilstrom plūšanu. Domas par slimību un rūpēm darbojas kā traucējošas, turpretī domas par kaut ko skaistu palīdz.

Kad Heilstrom plūst cauri ķermenim, tas uzduras orgāniem, kuru darbība ir traucēta slimības dēļ, un sāk tur savu attīrošo iedarbību. Tad var rasties sāpes, kas liecina par ķermeņa attīrīšanu. Tā kā slimība pēc savas būtības nav no Dieva gribēta, tā tiek pakāpeniski uzveikta. Atsevišķos gadījumos tas var notikt arī spontāni. Šeit ir svarīgi, lai cilvēks domās vairs nav nodarbināts ar slimību, bet gan tic tam, ka Dievam nav neviena „nedziedināma“.

Lai arī turpmāk paliktu veseli, Bruno Gröninga draugi ik dienas veic Einstellen, lai uzņemtu Heilstrom. Vesels ķermenis rada pamatu dzīvei saskaņā ar sevi pašu, ar līdzcilvēkiem un dabu.

Bruno Grönings atstāj cilvēkiem mācību

Bruno Gröninga mācības mērķis ir darīt katru par cilvēku, pilnu dzīvesprieka, kurš ir brīvs no fiziskiem un dvēseliskiem traucējumiem.

Par to Bruno Grönings ir teicis: „Šī mana mācība ir vārdos izteikta dzīves gudrība, pēc kuras dzīvo jau daudzi mani draugi un caur to guvuši panākumus. Šīs mācības pieņemšana tiem ir atnesusi pilnīgu iekšēju transformāciju, kas daudzos gadījumos veda pie panākumiem veselībā.“